fortunaauto.lv

AVĀRIJAS SIGNĀLI

Meklēšanas un glābšanas darbus jūrā veic Krasta apsardze. Tās dienesti atrodas Salacgrīvā, Rīgā, Rojā, Ventspilī, Pāvilostā un Liepājā. Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs atrodas Rīgā , Meldru ielā 5a. Avārijas gadījumā sakari pa telefoniem: 7323103, 29476101, vai pa ultra īsviļņu 16 vai 70 kanāliem. Esot iekšējos ūdeņos uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 vai 115.

Briesmu gadījumā dodot avārijas signālu ir jāievēro daži ieteikumi.

  • Raķetes novirzās pret vēju. Tāpēc, lai raķete lidotu augstāk un būtu ilgāk redzama, tā jāizšauj apmēram 15 grādus no vertikāles pa vējam.
  • Ja debesis pārklāj biezi mākoņi, nedrīkst pieļaut, ka raķete varētu pazust mākoņos. Tāpēc tā ir jāizšauj 45 grādu leņķī pa vējam.
  • Aizdegta rokas signāllāpa rada lielu karstumu, dzirksteles un pelnus, tāpēc tā jātur kutera aizvēja pusē. Neskaties tieši liesmā. Ja ir izlijusi degviela, tā var uzliesmot. Izsaucot glābējus pa rāciju ir jānorāda kuģošanas līdzekļa nosaukums un tā atrašanās vieta. Vietu norāda ar platuma un garuma koordinātēm vai ar virzienu un attālumu no kāda kartē atzīmēta objekta.

Kuģošana miglā

Migla iespaido spēju noteikt attālumu līdz objektam. Vadītājam liekas, ka priekšmeti atrodas tālāk un pretimbraucoša kuģa ātrums šķiet mazāks nekā īstenībā. Pieaug sadursmes briesmas. Braucot miglā vadītājam: jāievēro drošs ātrums, jādod atbilstoši skaņas signāli, jāiededz gaitas ugunis, jānodrošina novērošana.

Ekspluatācijas un uguns drošība

Atstājot stāvvietā ir droši jāpietauvo ņemot vērē ūdens līmeņa un vēja izmaiņas.
Jāatslēdz galvenais elektrības slēdzis un gāzes krāns pie balona. Iespējamie ugunsgrēka avoti ir elektroiekārtas un plīts. Pirms startēšanas jāizvēdina benzīna dzinēja nodalījums, ja tas nav darbināts ilgāku laiku, jo benzīna tvaiku un gaisa maisījums startēšanas brīdī var izraisīt sprādzienu.
Ugunsgrēku elektroiekārtās nedrīkst dzēst ar ūdeni vai putām, tas jādzēš ar pulvera ugunsdzēšamo aparātu.

Enkurošanās

Pirms enkurošanās ir jāzina aptuvenais dziļums. Priekšroka jādod enkura vietai, kura ir aizsegta no vēja un viļņiem. Ja tuvumā ir noenkuroti citi atpūtas kuģi, jāskatās lai attālums līdz tiem būtu pietiekams ņemot vērā kuģu iespējamo grozīšanos. Jāņem vērā arī attālums līdz krastam vai bīstamai vietai, jo vēja maiņas dēļ kuģis var pagriezties.
Lai enkurs labi turētu, tā ķēdei vai trosei jāguļ iespējami paralēli gruntij. Ķēde ir smagāka nekā trose, tāpēc labāk turēs ķēdē piestiprināts enkurs. Ja uz kuģa nav enkurķēdes kaste, tad lieto mīksto trosi. Sintētiskās troses garumam jābūt 5-6 reizes garākam par dziļumu, ķēdes garumam – 3-4 reizes. Tad enkurs droši turēs.
Lai enkurs pareizi ieķertos gruntī, enkurošanos izdara noteiktā secībā. Enkuram piestiprinātu trosi izklāj uz klāja vajadzīgā garumā. Enkurvietai tuvojas lēni un pa vējam vai ar motoru, lai sasniedzot to kuģis apstātos un sāktu slīdēt atpakaļ. Šajā brīdī enkuru izmet un pamazām (lai enkurs nesapiņķētos trosē) izlaiž trosi un nostiprina to. Pie enkura var piestiprināt galu ar boju. Tas norāda citiem, kur atrodas enkurs un var palīdzēt enkura izcelšanā.
Lai pārliecinātos, vai enkurs tur ir jāsaņem rokā enkura trose. Ja jūtami rāvieni, tas nozīmē, ka enkurs slīd pa grunti. Otrs paņēmiens ir, ja pie nostieptas troses kuģis nenostājas pa vējam, bet šķērsām ar bortu pret vēju, tad ir skaidrs , ka enkurs netur.
Ja enkurs netur, bet slīd, vispirms ir jāizlaiž garāka enkura trose. Ja tas nelīdz, var mēģināt piesiet pie troses kādu smagumu, lai to noguldītu,. vai arī jāmeklē cita enkurvieta.
Lai paceltu enkuru, kuģis velkot aiz troses jāpārvieto tā, lai tas atrastos virs enkura un tad jāpaceļ enkurs.

Vilkšana

Visbiežāk vilkšana vajadzīga motora bojājuma gadījumā. Lieto divus vilkšanas veidus – aiz pakaļgala un borts pie borta. “Borts pie borta” lieto mierīgā ūdeni un arī, ja velkamajam bojāta stūre. Velkot “borts pie borta” abus kuģus savieno ar tauvām un “springu”. Starp kuģiem novieto tenderus. Lai stūrēšana būtu efektīvāka, velkošā kuģa pakaļgalam jābūt brīvā ūdenī aiz velkamā kuģa pakaļgala.
Vilkšanas tauvai jābūt izturīgai un tās garumam jābūt 3-5 reizes garākam par velkamā kuģa garumu. Ja vilkšana notiek jūrā tauvai jābūt pēc iespējas garākai un tās garums jānoregulē tā ,lai abi kuģi vienlaicīgi atrastos vai nu viļņa galotnē vai ielejā. Jo lielāki viļņi, jo mazākam ir jābūt vilkšanas ātrumam.

Mazizmēra kuģa vadīšana viļņos

Jāuzmanās, lai dzenskrūve negrieztos ar pilniem apgriezieniem tad, kad tā atrodas ārā no ūdens. Tuvojoties viļņa galotnei ir jāsamazina apgriezieni.
Ejot ar vilni ātrumam jābūt ne lielākam, kā viļņa ātrums. Pretējā gadījumā slīdot lejup no viļņa galotnes kuģis var apmest kūleni. Nevajag triekties pretī viļņiem. Tas rada slodzi kuģim un cilvēkiem. Ir jāizvēlas zigzagveida kurss, šķērsojot viļņus ieslīpi to virzienam.

Dziļuma mērīšana

Vislielākās briesmas draud no zemūdens akmeņiem, sēkļiem , kur var salauzt stūri ,dzenskrūvi, korpusu. Tādēļ vadītājam pastāvīgi jāzina ūdens dziļums zem ķīļa. Nelielu dziļumu var izmērīt ar mērkoku, kas ir 3-5 metri gara kārts ar iedaļām. Katru iedaļu nokrāso atšķirīgi. Lielāku dziļumu var izmērīt ar rokas loti, kas ir smagums iesiets līnē. Līni ar mezgliem iedala metros. Lai lietotu mērkoku vai rokas loti ir jāsamazina kuģa ātrums vai tas jāaptur. Ar eholotu mēra laiku, kurā skaņas impulss sasniedz jūras dibenu un atstarojās atpakaļ. Šis signāls tik pārveidots dziļuma rādītājā uz aparāta skalas.

Peldēšanās

Peldēties var ievērojot drošības pasākumus. Noteikti ir jāizslēdz motors un uz kuģa jāpaliek novērotājam, kurš nepieciešamības gadījuma var sniegt palīdzību peldētājiem.

Biežāk sastopamie motora darbības defekti

Aizsērējis motora degvielas filtrs, aizsērējis aizborta ūdens filtrs, retāk – aizsērējis gaisa filtrs.

Meteoroloģija

Kuģošana lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem. Arī piekrastē var būt straujas laika izmaiņas, tāpēc ir svarīgi zināt, kā mainīsies laiks. Gaidāmā laika prognoze tiek publicēta presē, to var dzirdēt pa radio vai TV. Laika prognozi var arī uzzināt no ostas dežuranta un no glābšanas dienesta pa telefonu vai rāciju (arī internetā).
Laika ziņās lieto terminus, kas jāzina katram kuģotājam.
Atmosfēras spiedienu mēra ar barometru vai barogrāfu. Laika ziņās spiedienu ziņo dzīvsudraba staba milimetros un normāls spiediens ir 760 mm. Ja strauji un noteikti krītas atmosfēras spiediens, gaidāms stiprs vējš, pat vētra.
Vēju raksturo virziens un ātrums. Vēja virzienu nosaka atkarībā no tā no kurienes pūš vējš. Ja vējš pūš no dienvidiem uz ziemeļiem, tad tas ir dienvidu vējš. Vēja stiprumu jūrā nosaka ar Beauforta skalu, kurā ir 12 daļas kuras sauc par ballēm. Vēja ātrumu mēra ar anemometru un izsaka metros sekundē. Vājš vējš ir apmēram 3 m/sek., stiprs – 15 m/sek.
Negaisa laikā uz jūras var būt zibens, stiprs vējš ar mainīgu virzienu, krusa. Samazinās redzamība, kas ir bīstami krasta tuvumā un rajonos ar intensīvu kuģu kustību. Lietus gāzes samazina arī radara novērošanas spējas. Negaisa laikā jāuzvelk glābšanas vestes un, ja nepieciešams, arī drošības jostas, jāaizver lūkas, jānostiprina priekšmeti, jāizslēdz radioiekārtas, jo zibens tās var sabojāt.

Navigācija

Attālumu uz jūras mēra jūras jūdzēs un kabeļtauvās. Jūras jūdzes garums ir 1852 metri. Kabeļtauva ir jūras jūdzes viena desmitā daļa un noapaļojot tā ir 185 metri.
Ātruma vienība uz jūras ir mezgls. Mezgls ir 1 jūras jūdze stundā. Piemēram, ja kuģa ātrums ir 8 mezgli, tas nozīmē ,ka kuģis noiet 8 jūdzes stundā un 12 jūdzes 1,5 stundās.
Kuģu ceļu uz ostu norāda krastā novietotas 2 zīmes, kas veido vadlīniju. Vadlīnija ir parādīta uz jūras kartēm un ir dots vadlīnijas virziens grādos nākot no jūras ostā un arī tam pretējais – ejot no ostas jūrā.
Kuģa kursu nosaka grādos. Kurss ir leņķis skaitot no meridiāna ziemeļu (N) gala līdz kuģa diametrālajai plaknei pulksteņa rādītāja gaitas virzienā.

Pagrieziens ar kuģi vētras laikā

Tas ir ļoti atbildīgs un bīstams manevrs. To veic galējas nepieciešamības gadījumā un tas izdodas ja pareizi ir novērtēta situācija pie labām sava kuģa kuģošanas īpašību un manevrēšanas spēju zināšanām un ja ir pietiekoša pieredze.
Pie nepieciešamības veikt pagriezienu par 180vajag veikt ieplakā starp divu viļņu galotnēm obligāti pēc liela viļņa paiešanas. Pagriezienu vajag sākt ne krasi esot viļņa galotnē no kura kuģis noiet un censties to izdarīt pēc iespējas ātrāk ar vismazāko cirkulāciju. Svarīgi ir pabeigt pagriezienu līdz nākošā viļņa galotnes pienākšanai, kuru vajag sagaidīt ar priekšgalu vai pakaļgalu. Pagrieziena laikā sānsvere pie cirkulācijas no viļņa iedarbības var palielināties līdz kritiskai robežai. Lai to novērstu nepieciešams samazināt gaitu kuģa kustības virziena mainīšanas laikā.

 

Scroll to Top