fortunaauto.lv

DAŽI GALVENO JŪRNIECĪBAS PRIEKŠMETU PAMATI

Navigācija

Ar navigācijas palīdzību kuģa vadītājs nosaka kuģa atrašanās vietu, kursu ar kādu jāiet lai sasniegtu vēlamo mērķi un arī, kur kuģis nonāks turpinot ceļu taisni uz priekšu.

Zemes forma, pamatlīnijas

Zemes forma ir tuvu sferoīdam. Tās ass ir mazliet īsāka kā ekvatora diametrs. Aprēķinu vienkāršošanai pieņem, ka zemes forma ir lode. Tās diametrs ir apmēram 13ooo km.

Zemes ass ir iedomāta taisne ap kuru zeme griežas. Zemes ģeogrāfiskie poli ir punkti, kuros zemes ass šķērso zemes virsmu (Ziemeļpols – N un Dienvidpols – S). Īstais vai ģeogrāfiskais meridiāns ir pusriņķis uz zemes virsmas, kas iet caur ģeogrāfiskiem poliem. Meridiāna pusriņķī ir 180˚.Zemes ekvators ir lielais riņķis uz zemes virsmas, ko veido ekvatora plakne, kas iet caur zemes centru un ir perpendikulāra zemes asij. Zemes paralēle ir mazais riņķis uz zemes virsmas, kas ir paralēls ekvatoram. Paralēles un īstie meridiāni krustojas taisnā leņķī.

Ģeogrāfiskās koordinātes

Punkta vietu uz zemes virsmas nosaka koordinātu sistēmā, kuras asis ir ekvators un nulles meridiāns. Nulles meridiāns iet caur Griničas observatoriju Londonas tuvumā. Nulles meridiāns dala zemeslodi austrumu un rietumu puslodēs. Ekvators dala zemeslodi ziemeļu un dienvidu puslodēs.

Punkta vietu uz zemeslodes virsmas nosaka ar divām koordinātēm – vietas ģeogrāfisko platumu φ (fī), un vietas ģeogrāfisko garumu – λ (lambda).
Par vietas platumu sauc meridiāna loku skaitot no ekvatora līdz dotajam punktam vai dotā punkta paralēlei. Platums var būt no 0˚līdz 90˚ Ja punkts ir ziemeļu puslodē, tad pie skaitļa pieraksta N. ja dienvidu, tad – S.

Par vietas garumu sauc ekvatora loku no Griničas līdz dotā punkta meridiānam. Tas var būt no 0˚līdz 180˚ Ja punkts ir austrumu puslodē, tad pie skaitļa pieraksta – E, ja rietumu, tad – W.

Garuma un ātruma mērvienības

Attālumus uz jūras mēra jūras jūdzēs un kabeļtauvās. Bāku augstumus un jūras dziļumus mēra metros. Par jūras lūdzi sauc vienas meridiāna minūtes lineāro garumu. Navigācijā mēs lietojam jūras jūdzes garumu 1852 metri. Par kabeļtauvu sauc 0,1 no jūras jūdzes, un tā noapaļojot ir vienlīdzīga 185 metriem.Uz jūras ātruma vienība ir mezgls.Ja kuģa ātrums ir 5 mezgli, tad tas nozīmē, ka kuģis iet ar ātrumu 5 jūras jūdzes stundā.

Redzamais horizonts

Redzamais horizonts ir tā līnija, kur skatoties jūrā debesis it kā saiet kopā ar ūdens virsmu. Tā ir riņķa līnija ar novērotāju centrā. Tā attālums ir atkarīgs no novērotāja acu augstuma. Ja novērotāja acu augstums ir 2 metri, tad redzamā horizonta attālums ir 2,9 jūras jūdzes, ja tas ir 5 m, tad 4,7 j.j.

Bākas atklāšanas attālums

Tas ir attālums no kura pie noteikta novērotāja acu augstuma, ņemot vērā zemeslodes izliekumu, ir redzama bākas uguns. Šis attālums ir atkarīgs no novērotāja acu augstuma un bākas uguns augstuma. Jūras kartēs bākas atklāšanas augstums ir dots pie novērotāja acu augstuma 5 metri. Uz atpūtas kuģa tas varētu būt 2metri un tad attālums samazinās par 1,8 j.j.

Horizonta dalīšana strēķos

Ar šo horizonta dalīšanas veidu mūsdienās nosaka tikai vēja virzienu un dažreiz arī straumes virzienu. Šajā sistēmā horizontu dala 32 daļas iegūstot 32 virzienus, kurus tad arī sauc par strēķiem. Virzieni uz N, E, S, W saucas par galveniem strēķiem. Virzienus NE,SE, SW,NW ir ceturkšņa strēķi. Turpmākais horizonta dalījums notiek dalot iegūtas daļas uz pusēm.

Horizonta dalīšana grādos

Šo metodi lieto nosakot kuģa kursu, peilējumus vai straumes virzienu. Horizontu iedala 360 grādos un skaitīšanu sāk no N pulksteņa rādītāja gaitas virzienā.

Jūras kartes

Kuģa vadītājam jāveic pārgājiens no vienas ostas līdz otrai pa visīsāko, vis drošāko un visātrāko ceļu. uz jūras kartes jāatzīmē sākuma un maršruta beigu punkti, kurus savieno ar kursa līnijām tā lai ejot kuģis būtu drošībā attiecībā pret bīstamām vietām. Pārgājiena rajonam jābūt kartē vai nu pilnībā vai pa daļām uz vairākām kartēm. Kartē ir attēlots kartes tīkliņš, tas ir – meridiāni un paralēles. Saskaņā ar tīkliņu attēlotas sauszemes kontūras, dziļumi, navigācijā svarīgi objekti. Zemes virsmas attēlojumu kartē sauc par kartogrāfisko projekciju. Šī projekcija nav pilnīgi precīza. Vairāk izkropļojumus satur karte, kurā attēloti lielāki zemes virsmas rajoni.

Merkatora karte

Mūsdienās jūrniecībā galvenokārt lieto Merkatora projekcijas kartes. Tajās attēlo jūras, okeānus un nedaudz piekrasti kur izvietoti navigācijas objekti. Merkatora kartes iegūšanas princips var tikt izskaidrots, ja ievietojam zemeslodi (globusu ar krastu kontūrām un tīkliņu) cieši pieguļošā cilindrā un ar projektora lampiņu, kas novietota globusa centrā projicējam globusa virsmas attēlu uz cilindra virsmu. Meridiāni un paralēles gan iznāks pastiepti garāki, bet priekšmeti dabā un uz kartes būs līdzīgi.

Ar tīkliņa palīdzību uz kartes var noteikt punktu koordinātes un attālumus. Kartes augšējā un apakšējā malā nolasa garuma grādus, minūtes un minūšu desmitdaļas, kartes sānu malās – platuma grādus, minūtes un minūšu desmitdaļas. Dažādos punktos meridiāni ir izstiepti dažādi, tādēļ iedaļas uz sānu malām ir dažādas – jo tālāk no ekvatora, jo lielākas.To nedrīkst aizmirst noņemot vai atliekot attālumus uz kartes. Vienmēr jāievēro, ka nolasījums uz kartes sānu malas jāizdara pret to vietu, kur tiek mērīts attālums. Jāatceras, ka nolasīt attālumus uz kartes apakšējās vai augšējās malas nevar, tā būs ļoti rupja kļūda. 1 grādā ir 60 minūtes

Attēlā punktu koordinātes ir aptuveni sekojošas:

A φ =45º 00′ N λ =008º 00′ W

B φ =32º 00’N λ = 033º 00′ E

C φ=34º 00′ S λ =027º 00′ E

D φ=06º 00’S λ =035º 00’W

Kuģa ātruma noteikšana

Kuģa vadītājam vienmēr jāzina ātrums un noietā distance no kāda izejas punkta. Šo elementu nezināšana var novest bīstamā situācijā. Instrumentu, ar ko nosaka jahtas ātrumu un noieto distanci, sauc par lagu. Jāņem vērā, ka laga mēra ātrumu un noieto distanci attiecībā pret ūdeni, bet ne pret jūras dibenu. Brauciena laikā kuģa ātrumu un attiecīgi noieto distanci var ietekmēt straume, ko laga nevar izmērīt. Pareizo noieto distanci var noteikt nosakot kuģa vietu peilējot krasta objektus, vai ar satelītu uztvērēju. Satelītu uztvērējs rāda arī ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Dziļuma mērīšana

Vislielākās briesmas kuģim draud no zemūdens akmeņiem un sēkļiem, uz kuriem var uzsēsties, salauzt stūri, caursist korpusa zemūdens daļu. Visvairāk tādu ir krastu tuvumā. Tādēļ vienmēr jāzina ūdens dziļums zem ķīļa Instrumentus ar ko mēra dziļumu no kuģa sauc par lotēm.

Mērkoks Domāts nelielu dziļumu mērīšanai. Mērkoks (fūtštoks) ir kārts ar iedaļām. Tā garums ir 3-5 metri. Uz koka uzkrāso iedalījumus decimetros un metros. Dziļumu nolasa, kad mērkoks ir sasniedzis grunti un ir vertikālā stāvoklī.
Rokas lote. Sastāv no lotes līnes un smaguma. Līne ar mezgliem vai dažāda veida markām ir kalibrēta metros. Smagumu ar daļu no līnes met uz priekšu kuģa gaitas virzienā. Kad smagums sasniedz grunti un līne nostājas vertikāli novilktā stāvoklī, no lotlīnes nolasa dziļumu. Smagumā ir iedobums, kuru piepilda ar taukiem vai smēru. Atsitoties pret grunti, iedobumā paliek grunts paraugs.

Eholotes. Ar mērkoku un rokas loti var mērīt nelielus dziļumus. Lai tos lietotu ir jāsamazina ātrums vai jāapstādina kuģis. Eholote izmēra laiku, kurā raidītais skaņas impulss sasniedz jūras dibenu un atstarojās atpakaļ aparātā. Signāls tiek pārrēķināts dziļuma rādītājā un parādās ekrānā.

Kursa jēdziens

Kuģa kursu nosaka grādos, piem. „ kurss315 grādi’’. Kuģa kurss ir leņķis, skaitot no meridiāna N gala līdz kuģa diametrālajai plaknei pulksteņa rādītāja gaitas virzienā. Tā maksimālā vērtība ir 360˚. Par kursa līniju sauc diametrālās plaknes turpinājumu. Kursu nolasa no kompasa. Kompasa tuvumā nedrīkst būt dzelzs priekšmeti vai elektroierīces, jo to magnētiskais lauks var ietekmēt kompasa rādījumus. Kompasa rādījumus nolasa pie kursa svītras, kas ir kompasa iekšējā malā. Kompass jāuzstāda tā, lai abas kursa svītras – priekšējā un aizmugurējā, atrastos kuģa diametrālajā plaknē, vai paralēli tai.

Magnētiskā kompasa rādījumus var ietekmēt divi ārējie magnētiskie lauki. Pirmais ir zemes magnētiskais lauks, kurš rada kompasa adatas novirzi sakarā ar to, ka zemes ģeogrāfiskie poli nesakrīt ar zemes magnētiskajiem poliem. Šo novirzi sauc par variāciju (deklināciju) un dažādās zemeslodes vietās tā ir dažāda un ir dota uz jūras kartēm. Atkarībā no atrašanās vietas uz zemeslodes kompasa adata var novirzīties vai nu uz austrumiem (tad tā ir E variācija) vai uz rietumiem (W variācija). Otrs ir paša kuģa magnētiskais lauks, ko rada atsevišķu dzelzs priekšmetu magnētiskie lauki. Šo novirzi sauc par deviāciju un tā ir jāizmēra katram kuģim pie dažādiem kursiem. Atkarība no kuģa kursa deviācija var būt vai nu E vai W. Kuģa kursu vēl iespaido vējš un straume.

Peilēšana ir virziena noteikšana uz kādu objektu. Dotā objekta peilējums ir leņķis , skaitot no meridiāna N gala līdz virzienam uz doto objektu pulksteņa rādītāja gaitas virzienā. Tā vērtība var būt no 0˚līdz 360˚. Peilējumam pretēju virzienu sauc par pretpeilējumu un tas atšķiras no peilējuma par 180˚

Virzienu no kuģa uz objektiem krastā vai jūrā nosaka arī attiecībā pret kuģa diametrālo plakni. ar kursa leņķi. Šo leņķi mēra no kuģa diametrālās plaknes priekšgala līdz virzienam uz doto objektu. Kursa leņķi var noteikt vai nu skaitot no kuģa priekšgala uz laba borta pusi, vai uz kreisā borta pusi. Šajos gadījumos nepieciešams pierakstīt pie grādiem klāt borta nosaukumu.

Locija

Locija apraksta kuģošanas apstākļus, kuģu ceļus, bīstamas vietas, navigācijas ierīces un zīmes. Šīs ziņas var atrast grāmatā „Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste” Visas izmaiņas publicē izdevumos „Paziņojumi jūrniekiem”

Navigācijas zīmes paredzētas kuģu ceļu robežu norādīšanai un bīstamu vietu norobežošanai. Navigācijas zīmes var atrasties gan krastā, gan uz ūdens. Tās atšķiras ar formu, krāsu un uguns raksturu.

Stacionāras navigācijas zīmes

Zīmju uguns redzamības attālumi parasti ir:
bākām – 10 j.j. un vairāk
uguns bojām – līdz 10 j.j.
molu ugunīm – 1-5 j.j.
vadugunīm – pēc vajadzības

Bāka ir būvēta celtne ar gaismas signāla optisko aparatūru. Tās būvē kuģošanai bīstamās vai svarīgās vietās. Bākas uguns atklāšanas attālums Roņu salas bākai ir kartē – 14 j.j pie novērotāja acu augstuma -5 metri. Vitās, kur jākuģo precīzi bākai var būt sektora uguņi. Vidū – balta gaisma kuģošanai, bet malās sarkana un zaļa, kas norāda, ka jāatgriežas baltajā – drošajā sektorā.

Vadlīnijas zīmes domātas precīzai kuģu ceļa norādīšanas. Tās uzstādītas viena aiz otras tā, lai novērotājam tuvākā ir zemāka. Uz zīmēm uzkrāso vertikālu joslu. Zīmju augšgala ugunis sauc par vadugunīm. Vadlīniju virziens norādīts kartē. ar dotu virzienu no jūras uz krastu.

Peldošās navigācijas zīmes

Tās vētra var pārvietoties vai tikt aiznestas prom, tāpēc to atrašanās vietu nevar uzskatīt par pilnīgi drošu. Kuģošanai mazāk nozīmīgās vietās izliek bojas vai stoderes. Stodere ir kārts vai neliela izmēra caurule. Svarīgākās vietās izliek ugunsbojas. Zīmju krāsa un uguns raksturojums atkarīgi no zīmju atrašanās vietas.

Peldošās navigācijas zīmes izliek pēc 2 sistēmām – laterālās un kardinālās. Ar laterālās sistēmas zīmēm norāda kuģu ceļa malas. Zaļajām zīmēm augšgala figūra ir konuss ar virsotni uz augšu, sarkanām – sarkans cilindrs. Tumsā zīmes augšgalā zibsnī zaļa vai sarkana uguns ik pa 3 vai 6 sekundēm. Zīmju numuri sākas no juras un zaļām bojām ir nepāra skaitļi, sarkanām – pāra.

Kuģu ceļa ass zīme norāda kuģu ceļa sākumu vai vidu.Ja tā novietota kuģu ceļa sākumā, tad to sauc par pieņemšanas boju. Zīmes krāsa ir sarkanas un baltas vertikālas svītras. Uguns raksturojums ir Morzes zīme – A – punkts un svītra.

Kardinālās sistēmas zīmēm ir melnas un dzeltenas joslas. Tās liek apkārt sēkļiem. Zīmes atbilst debess pusēm. Zīme rāda gar kuru debess pusi tā ir jāapiet. Zīmju augšgala konusi palīdz noteikt, kas tā ir par zīmi. Ir ziemeļu, austrumu, dienvidu un rietumu zīmes un katrai ir savs uguņu raksturojums.

Speciālas nozīmes zīmes norobežo kuģošanai aizliegtus rajonus. Augšgalā ir krusts un visa zīme – dzeltenā krāsā. Tumsā zibsnī dzeltena uguns.
Izplatītākie uguns raksturojumi

Apzīmējums

Paskaidrojums Tips Paskaidrojums
F
Fiksētas gaismas uguns
Nepārtraukta uguns

Oc
Aptumšojuma uguns
Gaismas ilgums periodā lielāks par tumsas

ISO
Vienādu fāzu uguns
Gaismas un tumsas ilgums vienāds

Fl
Zibšņu uguns
Zibšņi periodiski atkārtojās, tumsas ilgums lielāks

Fl(3)
Grupu zibšņu uguns
Atkārtojās grupas ar 3 zibšņiem katrā

Q
Bieža zibšņu uguns
Uguns zibsnī nepārtraukti

Mo(K)
Morzes burta uguns
Periodiski atkārtojas norādītais burta punkti un svītras

Kuģošanas drošība

Kuģošanas drošību nodrošina kuģošanas noteikumu ievērošana, kuģu būve un apgāde atbilstoši kuģošanas rajonam, kuģa nodrošināšana ar atbilstošu komandu. Atklātā jūra un ar to savienotajos ūdeņos kur kuģo jūras kuģi ir „”Starptautiskie noteikumi kuģu sadursmes novēršanai jūrā’(COLREG).. Valstu iekšējos ūdeņos spēkā ir nacionālie kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos. Ir vēl noteikumi katras ostas ūdeņos. Diviem pēdējiem ir cik vien iespējams jāatbilst starptautiskiem noteikumiem Ir noteikumi par atpūtas kuģu iekārtojumu un apgādi ar glābšanas līdzekļiem. Jahtas īpašnieks un brauciena laikā kapteinis ir atbildīgi par kuģa un komandas drošību.

Noteikumos vārds kuģis nozīmē visa veida peldošos līdzekļus .Kuģis, kas zaudējis vadības spēju, kā arī kuģis ar ierobežotu manevrēšanas spēju ir kuģis, kas kaut kādu apstākļu vai izpildāmā darba dēļ nav spējīgs manevrēt un dot ceļu citam kuģim. Tas apkalpo navigācijas zīmes vai darbojas ap zemūdens kabeli (cauruļvadu), veic zemūdens darbus, nodarbojas ar vilkšanu.
Ja redzamība ir mazāka, kā 3 j.j., tad to uzskata par ierobežotu.

Kuģu savstarpējie pienākumi

Kuģim ar mehānisku dzinēju gaitā jādod ceļš:

  • kuģim kas zaudējis vadības spējas
  • kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju
  • kuģim, kas nodarbināts zvejā
  • buru kuģim

Buru kuģim gaitā jādod ceļš:

  • kuģim, kas zaudējis vadības spējas
  • kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju
  • kuģim, kas nodarbināts zvejā

Zvejā nodarbinātam kuģim gaitā cik tas iespējams jādod ceļš:

  • kuģim, kas zaudējis vadības spējas
  • kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju

Dažas uz kuģa lietotās ugunis

Vilkšanas uguns ir dzeltena ar tādām pašām raksturīgām īpašībām, kā pakaļgala uguns. Kuģim, kas garāks par 50 m izliek otru topuguni augstāk par pirmo un aizmugurē Ja kuģa garums ir mazāks par 12m, topa uguns un pakaļgala uguns vietā var izlikt tikai vienu baltu riņķa uguni. Ja kuģa garums mazāks par 7 m , un ātrums mazāks par 7 mezgliem var izlikt tikai vienu baltu riņķa uguni. Noenkurojies kuģis, kura garums lielāks par 50m, izliek priekšgalā un pakaļgalā vienu baltu riņķa uguni. Ja kuģa garums mazāks par 50m, izliek vienu baltu riņķa uguni. Dienā kuģu priekšgalos izliek melnu bumbu.

Noenkurotam kuģim, kura garums mazāks par 7m un kurš neatrodas šaurumā vai kuģu ceļā, enkurvietās, rajonos, kur notiek citu kuģu kustība, nav jāizliek uguns un bumbas figūra.

Kuģim, kurš zaudējis vadības spējas jāizliek vertikāli 2 sarkanas riņķa ugunis, bet dienā 2 vertikālas melnas bumbas. Kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju jāizliek 3 vertikālas riņķa ugunis, augšējā un apakšējā – sarkanas vidējā – balta. Dienā – 3 figūras, augšējā un apakšējā – bumbas, vidējā – rombs.
Kuģis, kuram manevrēšanu ierobežo tā iegrime papildus var izlikt vertikāli 3 sarkanas riņķa ugunis, bet dienā – cilindra figūru. Kuģis, kas nodarbināts zemūdens darbos izliek signālkarogu – A (alfa).Kuģis uz sēkļa papildus enkura ugunīm izliek vertikāli 2 sarkanas riņķa ugunis, bet dienā 3 bumbas Ja kuģa garums mazāks par 12m, tad šīs ugunis un figūras nav jāizliek. Kuģim, kas nodarbināts tralēšanā jāizliek vertikāli 2 riņķa ugunis, augšējā – zaļa, apakšējā – balta. Ja kuģis garāks par 50m, tad papildus vēl topa uguns virs un aiz zaļās. Kuģim, kas nodarbināts zvejā (izņemot tralēšanu) zaļās riņķa uguns vietā jāizliek sarkana. Pārējās ugunis paliek bez izmaiņām. Dienā uz zvejas kuģa paceļ vertikāli 2 konusus, kas novietoti ar virsotnēm kopā.

Skaņas signāli

Termins „’īsa skaņa” nozīmē ka skaņa ilgst 1 sekundi,” ilgstoša skaņa” ilgst apmēram no 4 līdz 6 sek.

Daži skaņas signāli.

VIENS GARŠ SIGNĀLS – brīdinājuma signāls tuvojoties līkumam vai atrodoties aiz šķēršļa
Ierobežotas redzamības apstākļos kuģi dod šādus skaņas signālus.:

NE RETĀK KĀ PĒC 2 MIN VIENS GARŠ SIGNĀLS –kuģis ar mehānisku dzinēju gaitā

NE RETĀK KĀPĒC 2 MIN DIVI GARI SIGNĀLI – kuģis ar mehānisku dzinēju gaitā, bet ir īslaicīgi apstājies

NE RETĀK KĀ PĒC 2 MIN VIENS GARŠ UN DIVI ĪSI SIGNĀLI – kuģis, kas zaudējis vadības spējas, kam ierobežotu manevrēšanas spēju, buru kuģis, kuģis, kas nodarbināts zvejā.

NE RETĀK KĀ PĒC 1 MIN APMĒRAM 5 SEK ZVANA ZVANS – kuģis uz enkura

3 ATSEVIŠĶI ZVANA SITIENI, KAM SEKO 5 SEK ILGA ZVANĪŠANA – kuģis uz sēkļa

Brīdinājuma signāls , ja atpūtas kuģis ir zaudējis gaitu un atrodas citu kiģu ceļā, ir jādod ar apļveida kustību virs galvas turot rokā pamanāmu priekšmetu, bet diennakts tumšajā laikā baltu uguni.

Enkurošanās

Enkurošanās ir aizliegta uz kuģu ceļa, izņemot reidā un ūdens policijas speciāli norādītās vietās. Ārpus kuģu ceļa enkurošanās ir aizliegta:

  • šaurās un līkumu dēļ nepārskatāmās vietās
  • tuvāk kā 300m no peldošām iekārtām, vrakiem
  • ostu stāvvietu un slūžu ieeju priekšā
  • zem tiltiem un prāmju ceļos
  • tuvāk par 300m no augstsprieguma līnijām
  • kur to aizliedz zīmes

Stāvot uz enkura kuģu ceļa tuvumā vai reidā jāorganizē vakts. Tas neattiecas uz kuģiem īsākiem par 12m un speciāli noteiktām enkurvietām.

Meteoroloģija

Zināšanas meteoroloģijā ir ļoti svarīgas kuģošanas drošībā. Kuģošana ir atkarīga no laika apstākļiem. Kuģu vadītājiem pirms brauciena un arī brauciena laikā ir regulāri jāklausās laika ziņas. Laika ziņas publicē presē, internetā, raida pa radio un televīziju. Prognozi raida 2 reizes dienā arī VHF kanālos un to var uzzināt no ostu dežūrējošiem dienestiem.

Galvenie laika apstākļu elementi ir temperatūra, spiediens, vējš, mitrums. Visas laika apstākļu izmaiņas rodas no temperatūras izmaiņas dažādās atmosfēras vietās.

Temperatūra

Galvenais zemes siltuma avots ir saule. Tās enerģija viļņu veidā sasniedz zemi un pārvēršas siltumā. Saules stari sasilda zemi un ūdeni, kas savukārt sasilda gaisu. Tāpēc zemākie gaisa slāni ir vairāk sasildīti nekā augšējie. Temperatūru nosaka grādos, ko rāda ēnā novietots termometrs ar Celsija skalu.

Spiediens

Gaiss spiež ar lielu spēku uz zemes virsmu no visām pusēm. Gaisa spiedienu mēra ar barometru un barogrāfu. Barogrāfs pieraksta spiediena izmaiņas. Normāls spiediens dzīvsudraba stabiņa augstuma milimetros ir 760 mm vai 1013 g /cm Gaisa spiedienu nosaka arī hektopaskālos – hP(agrāk lietoja nosaukumu – milibārs).

Mitrums

Ūdens tvaiku daudzumu gaisā sauc par mitrumu. Iztvaikojums no milzīgām ūdeņu platībām pievada gaisam mitrumu. Ūdens tvaiku saturs gaisā var palielināties līdz noteiktam daudzumam, kad gaiss ir piesātināts. Ja pēc piesātināšanas vēl pieplūst tvaiks, tad tas sāk kondensēties ūdens pilieniņos. Temperatūru, pie kuras sākas kondensēšanās sauc par rasas punktu. Gaisa mitrumu mēram pēc tā, cik tuvu tvaiks ir piesātinājuma robežai.

Mākoņi

Ja gaiss tiek atdzesēts zem tā piesātinājuma punkta, tad ūdens tvaiki tajā kondensējās mākoņu veidā. Tas var notikt kad auksts gaiss palien zem siltā. vai arī silts gaiss uzplūst aukstākai zemes virsmai. Mākoņi ir sīku ūdens pilieniņu sakopojums līdzīgi miglai. Ja pilieniņu skaits pieaug tie saplūst kopā un krīt no mākoņa lietus veidā. Atkarībā no augstuma, mākoņus iedala 4 grupās: augstie, vidējie, zemie un vertikālas uzbūves mākoņi. Katrs veids dalās vēl vairākos paveidos.

Migla

Migla ir parasts mākonis, kas guļ uz zemes virsmas vai jūras. Rodas, ja siltas gaisa masas pārvietojas no sauszemes uz aukstas jūras virsmas. Uz jūras var novērot frontālo miglu, kas nenolaižas līdz pašam jūras līmenim. Pie ūdens virsmas gaiss ir tīrs, bet pakalni un bākas nav redzami.

Vējš

Vējš ir gaisa plūsma no augsta spiediena apgabala uz zema spiediena apgabalu. Katram tāda spiediena apgabalam ir centrs. Centru aptver līnijas, kuras savieno punktus ar vienādu gaisa spiedienu un kuras sauc par izobārām .Apgabali ar dažādiem spiedieniem nepastāv ilgi, jo spiedieni izlīdzinās. Jo tuvāk atrodas izobāras, jo lielāka ir spiedienu starpība, jo stiprāks vējš. Vēju raksturo virziens un ātrums. Virzienu nosaka strēķos, atkarībā no tā, no kurienes vējš pūš. Ja vējš pūš no dienvidiem uz ziemeļiem, tad tas ir dienvidu vējš (S). Vēja ātrumu mēra ar anemometru metros sekundē. Uz kuģa uzstādīts anemometrs un vēja virziena rādītājs mērījumus parāda indikatora ekrānā. Strauja gaisa spiediena krišanās ir saistīta ar vētras tuvošanos. Spiediena krišanās ir laikus jākonstatē. Ja gaisa spiediens krītas vairāk kā 1 hPa stundā, sagaidāms stiprs vējš vai vētra. Lai to pamanītu, ik pa 2 stundām spiediena rādījumi jāieraksta kuģa žurnālā.

Lieto vēja stipruma un jūras viļņošanās aprakstošo Boforta skalu, kur vēja stiprumu iedala 12 balles.

Vēja stiprums (ballēs) Vēja apzīmējums Apraksts Vēja  Stiprums  m/sek
  0 Bezvējš Dūmi ceļas vertikāli augšup. Karogi un koku lapas nekustas. Spoguļgluda jūra.  0-0,5
  1 Vēsma.  Dūmi paceļas slīpi un norāda vēja virzienu. Tikko kustas koku lapas. Mazi nenoteikta virziena vilnīši 0,6- 1,7
  2 Lēns vējš Karogi iekustas. Kustas koku lapas. Parādās atsevišķi vilnīši.  1,8- 3,3
  3 Viegls vējš Karogi izpūsti pa vējam. koku tievie zari kustās. Nelielo viļņu galotnes sāk apvelties neradot putas.  3,4- 5,2
  4 Mērens vējš Tievie koku zariņi pieliecas. Vimpeļi izstiepjas taisni. Atsevišķas viļņu galotnes rada baltas putas.  5,3- 7,4
  5 Svaigs vējš Šūpojas zari un tievākie koki. Lielie karogi izstiepjas taisni. Viscaur redzamas baltas putas.  7,5- 9,8
  6 Mēreni stiprs vējš Šūpojas resnie koku zari. Augsti paceļas viļņu galotnes. Rodas lielas putu svītras. Vējš sāk noraut viļņu galotnes.  9,9- 12,4
  7 Stiprs vējš Šūpojas koku stumbri. Iešana pret vēju manāmi apgrūtināta. Vējš vietām norauj putojošo viļņu galotnes un rada putu svītras vēja virzienā.  12,5- 15,2
  8 Ļoti stiprs vējš Šūpojas lielie koki. Iet pret vēju nav iespējams. Dzirdama jūras krākšana piekrastē. Garās putojošo viļņu galotnes vējš norauj un dzen pa ūdens virsmu.  15,3- 18,2
  9 Vētra Vētra vietām sāk bojāt būves. Līst resnie koku zari. Jūras virsma paliek balta, tikai starp viļņiem vietām nav putas.  18,3- 21,5
  10 Stipra vētra Lūst atsevišķi koki. Gaiss piepildās ar ūdens putekļiem. Redzamība samazinās.  21,6- 25,1
  11 Ļoti stipra vētra Lūst koku stumbri. Jūras virsma pārklājas ar biezu putu kārtu. Redzamība ļoti niecīga.  25,2- 29,0
  12 Viesulis Notiek katastrofiski postījumi visās joslās. Kokus izrauj ar visām saknēm.  >29,0
 

Siltā saulainā dienā saule sasilda zemi ātrāk nekā jūru un sasildītais gaiss ceļas augšā un tur virzās uz jūras pusi. Gaiss no jūras tad plūst uz krasta pusi. Pēcpusdienā šis jūras vējš var sasniegt stiprumu līdz 4 ballēm. Pēc saules rieta virziens mainās un pūš krasta vējš.

Anticikloni un cikloni

Anticiklons ir augsta spiediena apgabals un parasti nes labu, skaidru laiku, vasarā – siltu, ziemā – aukstu. Pārvietojas lēnām un vēji tajā nav stipri. Vēja virziens N puslodē ir pulksteņa rādītāja kustības virzienā.

Ciklons nes nepastāvīgu laiku un parasti pārvietojas no rietumiem uz austrumiem. Laiks ir parasti mākoņains ar lietu. Vēja virziens N puslodē ir pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam. Ciklona rietumu daļā vējš ir stiprāks, kā austrumu daļā. Kad ciklona centrs ir pāri, tad vējš maina virzienu un pūš no ziemeļrietumiem un ziemeļiem un var būt ļoti brāzmains, temperatūra pazeminās, spiediens ceļas, skaidrojas.

Negaiss

Negaisa laikā bez zibens spērieniem var būt vēja brāzmas uz jūras līdz pat ļoti stipras vētras stiprumam, spējas vēja virziena maiņas, spēcīgas lietus un krusas gāzes, kurās ievērojami samazinās redzamība , kas ir sevišķi bīstami krastu tuvumā in vietās ar intensīvu kuģu kustību. Stiprs lietus ievērojami pasliktina radara novērošanas spēju. Negaisa tuvošanos norāda tumši pelēka mākoņu siena. Viens zibsnis uz mākoņu fona apliecina, ka tuvojas negaiss lielā augstumā, kas nāk tieši pretim vējam, kas pūš pie zemes. Karsta laika negaiss parasti ir bīstamāks, jo zibens biežāk trāpa zemi. Ja vairs nav iespējams sasniegt ostu negaisu vajag apiet atstājot to kreisajā bortā. Katrā gadījumā jāuzvelk glābšanas vestes un drošības jostas, jānostiprina priekšmeti savās vietās, jāaizver lūkas, jāizslēdz radio iekārtas. Negaisa laikā drošākā vieta ir zem klāja. Nedrīkst peldēties. Atrodoties uz klāja jāuzvelk gumijas zābaki un jāturas vismaz metra attālumā no metāla priekšmetiem. Neveikt enkura manevrus. Atrodoties ostā jāatvieno krasta elektrokabeļi.

Laba laika pazīmes

  • barometrs stāv uz vietas vai lēni kāpj
  • pēcpusdienā vasaras debesīs ir gubu mākoņi
  • norietoša saule ir sarkana, ap sauli nav mākoņu
  • pūš viegls vējš no W vai NW
  • rīta migla izzūd ap pusdienas laiku.

Slikta laika pazīmes

  • ja barometrs nepārtraukti krīt, gaidāma vēja pastiprināšanās un nokrišņi
  • ja barometrs krīt strauji, gaidāma vētra
  • sarkana rīta blāzma
  • spalvu mākoņi virzas no rietumiem
  • saule noriet mākoņos
  • vējš pie vakara pastiprinās.

Kuģa vadītājam vienmēr jāzina kuģa atrašanās vieta un regulāri jāatzīmē šī vieta jūras kartē. Vietu noteikt var dažādos veidos. Mūsdienās visizplatītākais veids ir ar Globālās Pozicionēšanas Sistēmas (GPS) satelītu palīdzību. Kuģa uztvērēja ekrānā parādās atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas, kuras atliek uz kartes, kā arī kuģa kurss un ātrums.

Kuģa vietu nosaka arī pēc krasta objektiem tos vizuāli peilējot. Var izmantot radaru nosakot peilējumu un attālumu līdz krasta objektam un atliekot šos mērījumus uz kartes.

Savu atrašanās vietu (arī avārijas gadījumā) paziņo norādot ģeogrāfiskās koordinātas (platums, garums), vai peilējumu no objekta uz kuģi un attālumu līdz tam.

Nosakot attālumu starp diviem punktiem uz kartes uz šiem punktiem novieto cirkuļa kājiņas, pēc tam pārnes cirkuļa atpletumu uz kartes sānu malu un saskaita atpletuma ietvertās meridiāna minūtes. Minūšu skaits atbilst attālumam jūras jūdzēs.

Boja ir speciālas konstrukcijas un krāsojuma peldošs navigācijas līdzeklis, kas kalpo kuģu ceļu jūrā, ostās un navigācijai bīstamu vietu apzīmēšanā un ir aprīkota ar gaismas signalizāciju.

Stodere ir mazāks peldošs navigācijas līdzeklis, bez gaismas signalizācijas, kas kalpo kuģu ceļu un navigācijai bīstamu vietu apzīmēšanai ostu iekšienē.
Boja un stodere galvenais ceļš pa kreisi ir zaļā krāsā ar vienu horizontālu sarkanu joslu vidū. Topfigūra – zaļš konuss ar virsotni uz augšu .Uguns zaļa, zibšņi 2+1. Uzstāda vietās, kur kuģu ceļš sadalās. Nākot no jūras lai turpinātu virzienu pa galveno ceļu jāatstāj labajā bortā.

Boja un stodere galvenais ceļš pa labi ir sarkana ar zaļu joslu, topfigūra- sarkans kvadrāts. Uguns sarkana, zibšņi 2+1. Nākot no jūras jāatstāj kreisajā bortā.

Jāatceras, ka kuģu ceļa virziens iekšējos ūdeņos un arī uzdevumu jautājumos tiek pieņemts pa straumei.

Vadlīniju veido 2 atsevišķas zīmes, novietotas krastā viena aiz otras, kuras savienojot ar taisnu līniju kartē un jūrā vai upē veidojas vadlīnijas ass. Tā, kā aizmugurējā zīme ir augstāka par priekšējo, kuģa vadītājs turot kursu lai zīmes ir tieši viena aiz otras ved kuģi pa vadlīniju. Vadlīnija ir visdrošākais ceļš starp sēkļiem un akmeņiem. Tumšajā laikā zīmēm ir ieslēgtas zibšņu ugunis.

Sektora uguns Palīdz vadīt kuģi bīstamu vietu tuvumā tuvojoties krastam vai ejot caur šaurumiem. No krasta gaisma parasti spīd 3 šauros blakus esošos sektoros – sarkana, balta un zaļa. Sektori, krāsas un uguns raksturojumi atzīmēti kartē. Baltais sektors ir starp sarkano un zaļo. Pa balto ir jāvada kuģis l ai nebūtu redzamas sarkanā vai zaļā gaisma.

Dvarss – virziens, kas perpendikulārs kuģa garenasij jeb kuģa kursam ja tas ir gaitā.

Kuģis ar mehānisku dzinēju – jebkurš kuģis, kas tiek virzīts mehāniskas darbības rezultātā. Buru kuģis – jebkurš kuģis ar paceltām burām, ieskaitot apgādātos ar mehānisku iekārtu, ar nosacījumu, ka tā netek izmantota.

Buru kuģim un airu laivai, kuru garums mazāks par 7 m – jāsagatavo elektriskais lukturis, vai jābūt iedegtai laternai ar baltu uguni, kas jāizliek savlaicīgi lai novērstu sadursmi. Kuģis ar ierobežotu manevrēšanas spēju – kuģis, kas izpildāma darba dēļ nevar manevrēt kā prasa noteikumi un dot ceļu citam kuģim (apkalpo navigācijas zīmes, veic zemūdens darbus, vilkšanas operāciju). Kuģis, kas zaudējis vadības spēju – dzinēja vai stūres dēļ nevar manevrēt un dot ceļu.

Skaņu signāli pie apdzīšanas

Es gatavojos apdzīt gar jūsu labo bortu _ _ .
Es gatavojis apdzīt gar jūsu kreiso bortu _ _ . .
Apdzenamais kuģis apstiprina apdzīšanu _ . _ .

Citi skaņu signāli aprakstīti iepriekš.

Ja pēc brīdinājuma signālu padošanas otrs kuģis nepilda savus ceļa došanas pienākumus, tad izvairīšanās manevrs jāveic kuģim pašam.

Tuvojoties līkumam aiz kura citi kuģi šķēršļu dēļ nav redzami jādod viena ilgstoša skaņa Kuģim aiz šķēršļa, kas tuvojas jāatbild arī ar vienu ilgstošu skaņu.

Avārijas signālu un reizē ar to paziņojot arī avārijas vietu var noraidīt izmantojot satelītu sistēmas avārijas radio boju (EPIRB).

Lai signāllāpas ilgāk degtu, tās jāaizdedzina un jātur aizvēja pusē.

Pirms atiešanas visi klātesošie jāinformē par uzvešanos uz atpūtas kuģa, lai novērstu traumas un cilvēku aizkrišanu aiz borta par glābšanas līdzekļu atrašanās vietu un to lietošanu

Iznomājot kuģošanas līdzekli iznomātājs nodrošina nomnieku ar instruktāžu par kuģošanas līdzekļa drošu izmantošanu un drošības aprīkojumu, par satiksmes kārtību akvatorijā un tās īpatnībām.

Lai novērstu cilvēku pārkrišanu pār bortu, uzņemt ātrumu drīkst tikai tad, kad visi cilvēki ir drošās vietās , bez vajadzības nestaigā pa kuģi, īpaši kad kuģis iet ar lielu ātrumu, neuzturas cilvēkiem neparedzētās vietās, pārvietojoties vienmēr turas pie labi nostiprinātiem priekšmetiem.

Ja cilvēks ir pārkritis, tad darbību secība ir :

  • skaļi uzsaukt „cilvēks aiz borta’’ un samazināt ātrumu
  • izmest glābšanas riņķi un nodrošināt iekritušā novērošanu
  • nolaist ūdenī enkura trosi iekritušā pacelšanai.

Iekritušam cilvēkam jātuvojas ar mazu ātrumu gar vēja pusi. Ja kuģim ir pakaļgalā platforma vai traps , tad tuvojas atpakaļ gaitā ,lai uzņemtu cilvēku ar to palīdzību. Ja platformas vai trapa nav, tad nolaiž gar bortu virvi, kurā iesietas cilpas. Nav jāguļas uz klāja vai liecoties tam pāri sniedzot roku, jo tā palīdzības sniedzējs pats var nokļūt ūdenī.

Iespējamie ugunsgrēka avoti var būt elektroiekārtas, plītis, smēķēšana kojā. Nevēdināts benzīna motora nodalījums pirms startēšanas. Piemēroti ir ogļskābās gāzes vai pulvera ugunsdzēšamie aparāti. Motora nodalījumā ugunsgrēku dzēš šādā kārtībā : – jānoslēdz degvielas piegāde, jādarbina motors ar lieliem apgriezieniem, jādzēš uguns caur spraugu motora nodalījumā. Ugunsgrēka dūmi ir indīgi. Ja kuteri atstāj uz ilgāku laiku ir jāatslēdz galvenais elektrības slēdzis, rūpīgi jāpietauvo, jānoslēdz gāzes balona krāns.

Vadītāja spējas var ietekmēt miega zāles, pretsāpju līdzekļi, asins spiedienu samazinošas zāles, zāles pret saaukstēšanos. Ja uz medikamentu iepakojuma ir sarkans trīsstūris, tad šie medikamenti var ietekmēt spēju vadīt kuģi.
Kuģojot Baltijas jūrā Latvijas ūdeņos uz kuģa ir jābūt UĪV raidstacijai ar 16. Kanālu.

Radara atstarotājs uz atpūtas kuģa tiek uzstādīts lai uzskatamāk norādītu kuģa atrašanās vietu radaru ekrānos.

Motora kājas sagāšana uz priekšu vai atpakaļ pārnes kuģa smaguma centru garenass virzienā, līdzsvaro kuģi un nodrošina optimālu priekšgala un pakaļgala iegrimi. Lai samazinātu ūdens pretestību priekšgalam jābūt nedaudz paceltam virs ūdens. Ja priekšgala iegrime ir lielāka kā pakaļgala, tad pasliktinās kuģa vadāmība, manevrēšanas spējas bet degvielas patēriņš palielinās. Lai paceltu priekšgalu, motora kāja ir jāgāž uz aizmuguri un otrādu Ja brauciena laikā kutera priekšgals klanās (cilājās) uz augšu un leju,tad kāja jāsagāž nedaudz uz priekšu. Kute riem un motorlaivām var būt paceļamas un nolaižamas trimmēšanas plāksnes.

Plāksnes palīdz saglabāt optimālāko kuģa stāvokli brauciena laikā. Ja kuteris ir pareizi notrimmēts samazinās degvielas patēriņš un palielinās ātrums, braucošo komforts un drošība

Ja pūš sānu vējš, tad plāksnes nolaiž vēja pusē. Ejot pret vilni plāksnes pakāpeniski jānolaiž uz leju tik daudz lai viļņus šķeltu kutera šaurākā priekšgala daļa. Lai ejot ar vilni nenonāktu bīstamā situācijā (pakaļgals netiktu pacelts, priekšgals iespiests ūdenī, kuģis sagriezts šķērsām), plāksnes nedrīkst nolaist pārāk daudz uz leju.

Lai pietauvotos izmanto priekšgala un pakaļgala piesiešanas galus un springus. Priekšgala springs no kuģa priekšgala tiek stiprināts pie piestātnes virzienā uz pakaļgalu un otrādi. Priekšgala un pakaļgala piesiešanas gali notur kuģi pie piestātnes. Sprimgi novērš kuģa kustību uz priekšu un atpakaļ gar piestātni. Tuvojoties piestātnei jāsagatavo piesienamie gali un jāizliek gar bortu tenderi. Tenderi aizsargā kuģa korpusu no bojājumiem saskaroties ar piestātni vai cita kuģa bortu. Tauvojoties nedrīkst turēt kuģi ar kāju vai lēkt uz piestātni kamēr kuģis nav pienācis. Tauvojoties pie cita kuģa ir jālūdz tam atļauja. Ja iekšējais kuģis nav ievērojami lielāks, tad piesienamie gali ir jāizvelk uz krastu. Atejot no piestātnes jāatlaiž un jāļauj slīdēt īsākajam tauvas galam Piesiešanas galam nedrīkst ļaut slīdēt pa ūdeni, lai tas neuztītos uz dzenskrūves.

Jāizvairās kuģot lielu kuģu tuvumā, jo to radīti viļņi var uznest atpūtas kuģi uz sēkļa, var pārkrist pār bortu vai notikt atpūtas kuģa piesūkšana pie lielā kuģa borta. Apgriežoties vai veicot pagriezienu jāsamazina ātrums vai jāpalielina pagrieziena rādiuss lai saglabātu kuģa stabilitāti.

Dzirdot cita kuģa miglas signālus priekšā sava kuģa dvarsam jāsamazina ātrums līdz minimumam vai pat jāapstājas, jāveic rūpīga novērošana, un tālāk jāvirzās ar vislielāko piesardzību. Līdz sadursmes briesmas ir garām. Ierobežotas redzamības apstākļos tauvojoša kuģa ātrums šķiet mazāks un attālums līdz tam šķiet lielāks.
Ja tuvojas negaiss jāaizver lūkas un ieejas, droši jānovieto un jānostiprina priekšmetu , jāuzvelk glābšanas vestes, jāatvieno radio sakaru un navigācijas iekārtas.

Latvijas teritoriālo ūdeņu robeža ir 12 j.j. attālumā no krasta izņemot dažas vietas Irbes šaurumā (apmēram līdz šauruma vidum) un ap Roņu salu. 6 vietās,( kuras ir jāiegaumē) iekšējos ūdeņos ir noteikts kuģošanas ātruma ierobežojums (5, 8, vai10 mezgli) un apdzīšanas aizliegums.

Zāles, alkohols

Vadītāja spējas var ietekmēt miega zāļu, pretsāpju līdzekļu, asins spiediena pazemināšanas līdzekļu, medikamentu pret saaukstēšanos lietošana. Regulāri lietojot medikamentus jākonsultējas ar ārstu, vai tie neietekmē kuģa vadīšanas spējas. Ja uz zāļu iepakojuma ir sarkans trīsstūris, tad šīs zāles var ietekmēt spēju vadīt kuģi un vadot kuģi jābūt pastiprināti uzmanīgam.
Alkohola koncentrāciju asinīs nevar samazināt ar peldēšanos vēsā ūdenī. Pēc pašsajūtas arī nevar spriest par alkohola koncentrāciju asinīs. Ja pirms kuģošanas izdzerts 2 litri alus, vadīt kuģi ir aizliegts. Nevar samazināt koncentrāciju arī ēdot dažādas uzkodas.

Ar koncentrāciju 0,49 promiles ir atļauts gan vadīt, gan apmācīt vadīt kuģi,
Tomēr arī tāda atstāj negatīvu iespaidu uz vadīšanas spējām. Alkohols vienmēr kaut ko pasliktina, pavājina, apgrūtina, samazina. Alkohols rada miegainību, agresivitāti, palielina reakcijas laiku, veicina kļūdainu lēmumu pieņemšanu, samazina redzes leņķi, palēnina uztveri, pavājina acu piemērošanās spēju, pasliktina priekšmetu uztveri, apgrūtina spēju noteikt attālumu. Ātrums liekas mazāks.

Iekšējie ūdeņu. Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos ir spēkā Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos

Kuģojot pa Daugavu posmā no Vanšu tilta līdz izejai līcī spēkā ir Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos, Starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi (COLREG-72), Kuģošanas noteikumi Rīgas ostas robežās

Navigācijas sadaļas jautājumi

Navigācijas jautājumus atbild un uzdevumus izpilda vispirms apgūstot navigācijas pamatus . terminoloģiju, jūras kartes . Tas jāzina kuģojot jūras piekrastē. Uzdevumiem pievienota maza daļa no jūras kartes kurā attēlots kuģa ceļš ar sākuma un beigu punktiem un kartes sānu malas skala ar grādu un minūšu atzīmēm. Jānosaka, kāds ir attālums starp šiem punktiem. Pārnesot šos punktus iedomāti (it kā ar cirkuļa kājiņu atpletumu) uz skalu, var nolasīt cik minūtes (jūras jūdzes) ietilpst starp abiem dotajiem punktiem. Tā arī būs uzdevuma atbilde.
Ja jāaprēķina pēc cik ilga laika kuģis nonāks no viena punkta otrā tad attālums starp abiem punktiem jūdzēs jāizdala ar ātrumu mezglos (kas tiek dots uzdevumā) un atbilde būs stundās.

Pirotehnisko signāllīdzekļu daudzums uz atpūtas kuģa kuģojot jōrā: 

Sarkanas rokas signāllāpas (gab.)  – 4
Oranžs dūmu signāls (gab.) – 2

197. Piepūšamajām glābšanas vestēm reizi 12 mēnešos veic pārbaudi saskaņā ar ražotāja noteiktajām prasībām.

Papildus literatūra

1. Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju
Ministru kabineta noteikumi Nr.619 2012.gada 4.septembrī (Iekļauti 2016. g. izdotā mācību grāmatā)

2. Noteikumi par atpūtas kuģu drošību
Ministru kabineta noteikumi Nr.201 2008.gada 25.martā

Scroll to Top Яндекс.Метрика